Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina par nozīmīgām nobīdēm Latvijas ārējās tirdzniecības struktūrā. 2025. gada novembrī Latvija piedzīvoja krasu eksporta apjomu samazināšanos uz diviem nozīmīgiem tirgiem – Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju.
Tajā pašā laikā kopējais tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās ir nedaudz pieaudzis, ko galvenokārt uzturēja spēcīgais importa kāpums.
Tirdzniecības apgrozījums un bilances pasliktināšanās
Novembrī Latvijas kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 3,43 miljardus eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr šis nelielais pieaugums slēpj negatīvu tendenci tirdzniecības bilancē:
Preču eksporta vērtība saruka par 5,6%, noslīdot līdz 1,55 miljardiem eiro.
Preču importa vērtība palielinājās par 7,4%, sasniedzot 1,88 miljardus eiro.
Šo izmaiņu rezultātā eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā gada laikā samazinājās no 48,5% līdz 45,2%. Jāuzsver, ka statistika atspoguļo vērtību faktiskajās cenās, nevis fizisko preču daudzumu, ko būtiski ietekmē cenu svārstības globālajos tirgos.
Dramatisks eksporta kritums uz stratēģiskajiem tirgiem
Viens no spilgtākajiem aizvadītā gada novembra rādītājiem ir eksporta sabrukums uz ASV – tas samazinājās par 30,7%, sasniedzot vien 27,2 miljonus eiro. Šo lejupslīdi visvairāk noteica optisko ierīču, pulksteņu un mūzikas instrumentu pieprasījuma kritums. Paradoksāli, bet imports no ASV tajā pašā laikā pieauga 2,1 reizi, galvenokārt pateicoties minerālproduktu iepirkumiem.
Līdzīga situācija vērojama tirdzniecībā ar Krieviju, kur Latvijas eksports saruka par 33,3% (līdz 59,1 miljonam eiro), ko pamatā ietekmēja pārtikas preču plūsmas samazināšanās. Imports no Krievijas piedzīvoja vēl straujāku kritumu – par vairāk nekā 80%, sasniedzot vien 4,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar energoresursu (minerālproduktu) importa gandrīz pilnīgu pārtraukšanu.
Preču grupu dinamika: No minerālproduktiem līdz viedtālruņiem
Eksporta jomā novembrī bija vērojamas pretrunīgas tendences. Kamēr minerālproduktu (galvenokārt elektroenerģijas un dabasgāzes) eksports pieauga par 25,7%, citās svarīgās nozarēs bija vērojams kritums:
Koksnes un tās izstrādājumu eksports samazinājās par 12%.
Graudaugu (kviešu un rudzu) eksports piedzīvoja smagu triecienu, sarūkot par vairāk nekā 50%.
Importa pusē pieaugums skāra gandrīz visas galvenās preču grupas. Īpaši izceļas elektroiekārtu un mehānismu imports (+14,9%), kur lielu lomu spēlēja viedtālruņu iepirkumu kāpums. Tāpat iedzīvotāju patēriņu atspoguļo alkoholisko dzērienu importa pieaugums, kur viskija ievedums palielinājies par 41,3%.
Tirdzniecības partneri un reģionālās izmaiņas
Latvijas galvenie tirdzniecības partneri nemainīgi ir kaimiņvalstis un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Eksporta ziņā svarīgākās bija Lietuva (20,6%), Igaunija (11,9%) un Vācija (7,9%). Gada griezumā ES valstu loma Latvijas eksportā ir ievērojami pieaugusi (par 9,3 procentpunktiem), kamēr NVS valstu nozīme turpina sarukt.
Interesanti dati vērojami tirdzniecībā ar Baltkrieviju, kur eksports pieauga par 66,5%, ko veicināja pārtikas rūpniecības ražojumi, lai gan imports no šīs valsts samazinājās par 75,8%. Savukārt tirdzniecība ar Ukrainu piedzīvoja lejupslīdi abos virzienos – eksports kritās par 70%, bet imports par 31,6%.
Kopvērtējums par 2025. gada 11 mēnešiem
Skatoties uz 2025. gadu kopumā, Latvijas ārējā tirdzniecība uzrāda izaugsmi – apgrozījums sasniedzis 39,31 miljardu eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Lai gan eksports 11 mēnešos ir audzis par 3,7%, imports audzis straujāk (+7,4%), palielinot tirdzniecības deficitu. Kopumā Latvija saglabā pozitīvu tirdzniecības bilanci ar 110 valstīm, bet negatīvu – ar 57 valstīm.
